Rozentāle neatbalsta veselības nozares finansēšanu no sociālā budžeta
Foto: LETA
Bijusī veselības ministre, tagadējā Rīgas domes deputāte un Saeimas deputāta amata kandidāte Baiba Rozentāle (SC) neatbalsta priekšlikumu veselības aprūpi finansēt arī no iedzīvotāju veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šādu viedokli viņa paudusi intervijā laikrakstam "Neatkarīgā".
Pēc Rozentāles domām, veselības aprūpes līdzfinansēšana no sociālā budžeta ir amorāla. "Sociālais budžets ir paredzēts pensijām un pabalstiem. Ja tur ir pārpalikums - tūlīt indeksējam pensijas! Tūlīt elektrība pēc vēlēšanām kļūs dārgāka - un mēs pensionāram piecus eiro klāt iedosim un teiksim, ka viss ir labi?! Ja sociālajā budžetā nauda ir, tad vajag normāli indeksēt pensijas, nevis mētāties ar šo naudu," uzskata bijusī veselības ministre.
Pirms atbildēt uz jautājumu, kur ņemt naudu veselības aprūpei, Rozentāle norāda, ka ir jāapzina, kur valsts var nopelnīt. "Kāpēc valdībai, piemēram, tagad banka "Citadele" jāpārdod, ja ar savu attīstības banku varētu pelnīt? Reāli jau naudu valstij pelna uzņēmēji un nodrošina ieņēmumus budžetā. Valsts ar savas bankas palīdzību varētu veicināt uzņēmējdarbību," uzskata Rozentāle.
Viņa veselības aprūpē redz vēl vienu veidu, kā iegūt naudu, - pirmkārt, nesūtīt savus pacientus uz ārzemēm, bet ārstēt Latvijā, otrkārt, ārstēt šeit pacientus no ārzemēm, tā radot papildu ieņēmumus. Latvijas veselības aprūpe tam esot pietiekami augstā līmenī.
"Es uzskatu, ka valsts iestādes var strādāt pat labāk par privātajiem uzņēmumiem. Bet pie mums viss ir ačgārni: valsts kapitālsabiedrības ir slimnīcas. Bet Komerclikumā rakstīts, - kapitālsabiedrību dibina nolūkā gūt peļņu. Kādu peļņu no slimnīcas var gūt? Mūsu peļņa ir izārstēts pacients un uzlabota viņa dzīves kvalitāte," intervijā "Neatkarīgajai" apgalvo Rozentāle.
Viņa uzskata, ka ar naudas ņemšanu no dažādiem budžetiem veselības aprūpei ir iznācis neglīti. "Tagad kaut kāda darba grupa, kas patiesībā ne par ko neatbild, neizdiskutējot ar labklājības ministru, saka "ņemsim naudu no sociālā budžeta". Nu, jā, [Ilze] Viņķeles kundze, kas to grupu vada, ir bijusi labklājības ministre, laikam tāpēc zina, kur tur nauda stāv, un nāk klajā ar publisku paziņojumu... nepieņemami."
Jau ziņots, ka Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē atbalstīts veselības nozares darba grupas piedāvājums no nākamā gada veselības aprūpi finansēt no diviem avotiem - valsts budžeta un iedzīvotāju veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Darba grupas izstrādātais veselības aprūpes finansēšanas modelis paredz, ka lielākā daļa finansējuma ir no valsts budžeta un noteikta daļa no sociālajām iemaksām, skaidroja darba grupas vadītāja Ilze Viņķele (V).
Pēc viņas teiktā, ja šādu modeli atbalstītu gan nozare, gan politiķi, jau nākamgad veselības aprūpei varētu novirzīt pusprocentu no sociālajām iemaksām, bet trīs līdz četru gadu laikā būtu jāvirzās uz 2,5%-3%. Nākamgad šāda modeļa ieviešana veselības aprūpes budžetu papildinātu par aptuveni 31 miljonu eiro, bet četru gadu laikā tie būtu 160 miljoni eiro. Cilvēkiem nodokļu slogs nepieaugšot, bet augs pakalpojumu kvalitāte.
