Stingumkrampji: Simptomi, cēloņi, ārstēšana
Stingumkrampji ir smaga akūta infekcijas slimība, ko izraisa bīstams nūjiņveida baktērijas Clostridium tetani toksīns, kas ietekmē nervu sistēmu, izraisot sāpīgus muskuļu krampjus un spazmas. Agrīnie stingumkrampju simptomi ir palielināts muskulatūras tonuss apakšžokļa muskuļos. Vakcinācija ir visefektīvākais veids, kā sevi un savus tuviniekus pasargāt no stingumkrampjiem.
Cēloņi
Infekcijas avots visbiežāk ir mājdzīvnieki (piemēram, govis, zirgi, un citi), retāk arī cilvēki, kas slimības ierosinātājus izdala apkārtējā vidē ar izkārnījumiem. Nelabvēlīgos apstākļos stingumkrampju nūjiņa izveido sporas, kas saglabājas augsnē pat gadu desmitiem ilgi. Bieži stingumkrampju nūjiņa var būt dārzu un tīrumu augsnē, kas mēslota ar kūtsmēsliem, kā arī netīrumos un putekļos.
Cilvēka organismā sporas iekļūst caur bojātu ādu (durtas brūces, apdegumi, skrāpējumi) vai gļotādu, ko var arī nepamanīt. No sporām attīstās mikrobi, kas izstrādā ļoti spēcīgu indi, kas zināma kā eksotoksīns. Bīstamais toksīns pa kustību nerviem nonāk CNS un izraisa saslimšanu. Inkubācijas periods ilgst no dažām dienām līdz dažām nedēļām, vairumā gadījumu septiņas līdz 10 dienas. Inficēšanās vienmēr notiek ar sporām; infekcijas iegūšana no cita cilvēka nav iespējama.
Simptomi
Slimība sākas pakāpeniski ar nespēku, nogurumu, bezmiegu un galvassāpēm. Nelielas sāpes var parādīties arī brūces vietā. Pakāpeniski parādās krampji un stīvums košanas muskuļos – saslimušais nevar atvērt muti, rodas grūtības ar norīšanu un runu. Slimībai attīstoties, rodas krampji sejas muskuļos, kā arī kakla, vēdera, muguras, kāju, retāk roku muskuļos; tie kļūst cieti un sāpīgi. Sāpīgas muskuļu spazmas visā ķermenī var ilgt vairākas minūtes, un tās var izraisīt, piemēram, skaļš troksnis, fizisks pieskāriens vai gaisma. Ja krampji savelk elpošanas muskuļus, cilvēkam ir liels risks nosmakt.
Citi iespējamie simptomi var būt stipra svīšana, paaugstināts asinsspiediens, ātra sirdsdarbība un drudzis; temperatūra var paaugstināties līdz 40-42°. Kad stingumkrampjus izraisošās baktērijas toksīns ir sasaistījies ar nervu galiem, no tā nav iespējams atbrīvoties. Lai cilvēks pilnībā atveseļotos no slimības, ir nepieciešams atjaunoties nervu galiem, kas var ilgt vairākus mēnešus.
Ārstēšana
Stingumkrampju diagnostika notiek klīniski, balstoties uz simptomiem un pazīmēm; nav pieejami laboratoriskie izmeklējumi, kas diagnozi apstiprinātu. Saslimšanas gadījumā paciets tiek hospitalizēts. Ārstēšana tiek veikta, izmantojot specifisku antitoksisko serumu, antibiotikas un pretkrampju līdzekļus.
Vakcinācija ir pats efektīvākais veids, kā pasargāties no stingumkrampjiem. Ja vakcinācija nav veikta vai arī tā nav atjaunota (viena deva katrus 10 gadus visa mūža garumā), pēc iespējas jānovērš ievainojumu un sadzīves traumu rašanās. Gadījumā, ja iegūta trauma vai brūce, nepieciešama specifiska seruma un anatoksīna ievadīšana, it īpaši tad, ja brūce iegūta āra apstākļos. Tāpēc jebkura ievainojuma gadījumā cietušajam nekavējoties jāgriežas pie ārsta.
