VC4 un "ARS": Ministra ideja šķirot pacientu plūsmas ir atbalstāma
Veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) ideja nodalīt valsts apmaksātas veselības aprūpes saņemšanu no maksas medicīnas pakalpojumiem kopumā ir atbalstāma, taču tās ieviešanai nepieciešama juridiska skaidrība un mehānismi, aģentūrai LETA teica SIA "Veselības centrs 4" (VC4) un SIA "Medicīnas sabiedrības ARS" ("ARS") vadītāji.
VC4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds atzina, ka šāda ministra iecere ir taisnīgs risinājums pašreizējai situācijai, kad uz valsts pakalpojumu saņemšanu pacientiem ir jāgaida garā rindā, bet privāto pakalpojumu saņemšanai līdzekļu nepietiek.
Rēvalds arī norādīja, ka, viņaprāt, ir atbalstāmi tas, ka maksātspējīgie un apdrošinātie pacienti tiek nošķirti no kopējās pacientu plūsmas.
"Patlaban esošā prakse ir tāda, ka apdrošinātie pacienti dodas uz iestādi, kurai ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Šo situāciju izmanto apdrošinātāji, iespiežot savus apdrošinātos pacientus valsts apmaksāto pakalpojumu sistēmā, kas pagarina rindu. Tāpēc uzskatu, ka ir atbalstāma iecere šķirot plūsmas tā, ka apdrošinātie pacienti iet vienā plūsmā ar maksātspējīgajiem," teica Rēvalds.
Taču "ARS" valdes priekšsēdētājs Māris Andersons, lai arī atzīmēja, ka ideja varētu būt atbalstāma, kopumā bija skeptisks, jo, pēc viņa domām, ministram šo sistēmu varētu neizdoties ieviest. Tāpat, ja šo sistēmu izdotos ieviest, maksātspējīgie pacienti izdomās veidu, kā to apiet.
Andersons arī uzskata, ka valsts apmaksātos pakalpojumus sniedzošajās lielajās slimnīcās rindas uz vairākiem pakalpojumiem veidojas tādēļ, ka tajās saistībā ar stacionāriem pacientiem ir nemitīgi noslogoti kabineti un aparatūra.
Latvijā veselības apdrošināšana ir labi ja trešajai daļai strādājošo, kā arī turīgo iedzīvotāju daļa Latvijā neesot īpaši liela. Turklāt turīgie iedzīvotāji tāpat slimo retāk, piebilda Andersons.
"ARS" valdes priekšsēdētājs teica, ka ministrs esot privāto klīniku pārstāvjiem teicis, ka šo izmaiņu ieviešanas rezultātā privātajās klīnikās pacientu skaits pieaugšot, kā arī to, ka šāda kārtība paredzēta uz noteiktu laiku, lai, pēc ministra Belēviča vārdiem, "būtu iespējams pārdzīvot 2016.gadu", kad veselības aprūpes budžeta apjoms ir plānots 2,9% no iekšzemes kopprodukta.
Andersons gan bija skeptisks par pacientu plūsmas pieaugumu privātajās klīnikās, savukārt Rēvalds aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī ministra iniciatīva privātajam sektoram neko būtiski nemainīs. Abu klīniku vadītāji uzskata, ka patlaban svarīgi ir izstrādāt kārtību, kā un kam tiks nodrošināti maksas un valsts apmaksātie pakalpojumi.
Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) plāno, ka pacientiem, kuri kādu veselības aprūpes pakalpojumu izvēlējušies saņemt privātā ārstniecības iestādē par saviem līdzekļiem, būs jāmaksā arī par visiem valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, kas nepieciešami konkrētā pakalpojuma saņemšanai.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja VM pārstāve Agnese Gusarova, ar šādu ideju šodien, tiekoties ar Veselības aprūpes darba devēju asociāciju (VADDA), nācis klajā veselības ministrs Belēvičs.
Viņš akcentējis nepieciešamību veikt precizējumus normatīvajos aktos, lai nodalītu valsts apmaksātas veselības aprūpes saņemšanu no maksas medicīnas pakalpojumiem.
Maksātspējīgiem pacientiem, kuri būtu uzsākuši maksas pakalpojumu saņemšanu, būtu jāturpina ārstēšanās maksas sektorā. Tādā veidā tiktu uzlabota medicīniskās palīdzības pieejamība mazāk aizsargātajām pacientu grupām (maznodrošinātajiem, pensionāriem un citiem), kam šī palīdzība ir nepieciešama visvairāk.
Kā skaidroja Gusarova, tiks precizēta noteikumu norma, lai maksas ārstniecības pakalpojumu gadījumā arī šim konkrētajam pakalpojumam turpmākie nepieciešamie papildizmeklējumi būtu par maksu.
LETA
