Asins ziedošana ir vērtīgs darbs, ko ikviens var paveikt, lai izglābtu kāda cita cilvēka dzīvību. Turklāt arī “Pasaules Veselības organizācijas” dati liecina, ka cilvēki, kuri regulāri ziedo asinis, var dzīvot līdz pat pieciem gadiem ilgāk [1].

Holesterīns ir sastopams gan dzīvnieku izcelsmes produktos, gan cilvēka organismā. Un tieši holesterīns ir viela, kas var izgulsnēties artērijās, veidojot aterosklerotiskās plāksnes jeb pangas, samazinot asins plūsmu asinsvadā un samazinot skābekļa piegādi. 

Lielākajai daļai no mums vasara ir patīkamākais laiks, kad gatavojamies atvaļinājumam vai jau atpūšamies, gūstam spēkus un veselību. Bet vasara ir paaugstinātas bīstamības laiks sirds un asinsvadu sistēmai. Sirdij karstumā ir papildu slodze. Kā aizsargāt savu svarīgāko orgānu un par kādiem simptomiem steidzami jākonsultējas ar ārstu?

Sirds un asinsvadu slimības gadu no gada ir biežākais nāves iemesls Latvijā, turklāt ar tām sirgst arvien jaunāki cilvēki. Mazkustīgs dzīvesveids, palielināts svars un smēķēšana ir mūsdienu cilvēku ikdiena, taču tie ir arī lielākie sirds un asinsvadu slimību riska faktori.

Aktīvs dzīvesveids un pilnvērtīgs uzturs ir veselības formula, ko, ja arī neievēro, tomēr ir dzirdējis ikviens pieaudzis cilvēks.  Taču par  to, kas ir labi veselībai un konkrēti – sirdij, klīst arī maldīgi priekšstati, to sekotājus ievilinot bīstamos slazdos. 

Kā jutīsies pēc skrējiena? Vai brauciens ar velosipēdu nebeigsies slimnīcā? Vai izturēsi kāpienu? Vasara ar intensīvu sportošanu vai dažādām fiziskām aktivitātēm ir īstais laiks pārbaudīt savas sirds veselību un izturību, veicot augstas jutības troponīna I testu un noskaidrojot kardiovaskulāro slimību attīstības risku. Tas ir tests veselajiem ar mērķi saglabāt veselību.

Divas patiesības par sirdi – esot dzīvespriecīgs, sociāli un fiziski aktīvs, jūs patiešām varat uzlabot sirds veselību, un, jā, jūs tiešām varat mirt no salauztas sirds. Tas notiek reti, taču pēkšņs emocionāls trieciens, piemēram, tuva cilvēka zaudējums, var ietekmēt sirdi tik ļoti, ka tā fiziski vairs nespēj veikt savu darbu.

Neatkarīgi no tā, vai mēs atpūšamies vai aktīvi kustamies – mūsu sirdis strādā bez apstājas. Sirds ir vienīgais cilvēka muskulis, kas strādā nepārtraukti – katru dienu tā saraujas ap 100 000 reižu, kad atrodamies miera stāvoklī [1]. Taču, ja sirds ir vecāka par pašu cilvēku, tā nestrādā pilnvērtīgi un apgrūtina ikdienas gaitas. 

Globāli trīs no 10 cilvēkiem ir hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens, bet Latvijā pēc 40 gadu vecuma ar šo veselības problēmu saskaras divi no pieciem cilvēkiem, šim rādītājam vēl vairāk pieaugot līdz ar vecumu. Hipertensijai var būt ļoti smagas sekas – infarkts, insults, sirds un nieru mazspēja, kā arī aritmija. 

Dzelzs ir viena no cilvēka veselībai un pašsajūtai svarīgākajām uzturvielām, kuras deficīts būtiski ietekmē organisma funkcijas un dzīves kvalitāti, turklāt nopietnākos gadījumos tas var izraisīt anēmiju jeb mazasinību. Lai gan nereti dzelzs deficīts saistāms ar nepilnvērtīgu uzturu, tā nepietiekamību var sekmēt arī vairāki citi faktori, ko ir svarīgi laikus apzināt un novērst.