Ar deja vu (déjà vu tulkojumā no franču valodas nozīmē “jau redzēts”) skaidro pārdabisko sajūtu, kad kādam šķiet, ka kaut kas jau ir piedzīvots, pat ja ir zināms, ka nekas tāds iepriekš nav noticis. Piemēram, pirmo reizi staigājot pa kādu pilsētu ārzemēs, piepeši rodas sajūta, it kā tas jau būtu atgadījies iepriekš. Līdzšinējie pētījumi un aprēķini rāda, ka deja vu sajūtu kaut reizi mūžā piedzīvojuši vismaz 60 līdz 80% no visas populācijas.

Narkolepsija ir hronisks neiroloģisks traucējums, kas ietekmē smadzeņu spēju kontrolēt miega un nomoda ciklus. Cilvēki ar narkolepsiju var justies atpūtušies uzreiz pēc pamošanās, taču pēc tam justies ļoti miegaini visu dienu. Daudzi cilvēki ar narkolepsiju piedzīvo arī nevienmērīgu un traucētu miegu, kas var ietvert biežu pamošanos nakts laikā. Slimība var būtiski ietekmēt ikdienas aktivitātes – cilvēks var negribot aizmigt, pat ja, piemēram, brauc, ēd vai runā.

Bez minerālvielas – magnija – līdzdalības nav iespējamas vairāk nekā 300 dažādas bioķīmiskas reakcijas organismā. Kādēļ magnijs ir tik vajadzīgs ikvienai mūsu organisma šūnai, sīkāk raksturo ortomolekulārās medicīnas speciāliste  kopā ar farmaceitu.

Kubitālais kanāls, caur ko iet elkoņa nervs, atrodas elkoņa locītavas iekšpusē. Kubitālā kanāla sindroms ir stāvoklis, kas saistīts ar elkoņa nerva saspiedumu vai sastiepumu, kas, savukārt, var izraisīt nejutīgumu vai tirpšanu mazajā pirkstiņā un zeltnesī, arī sāpes apakšdelmā un/vai vājumu rokā. Elkoņa nerva saspiedums ir otra izplatītākā kompresijas neiropātiju forma.

Millera-Fišera sindroms (MFS) ir biežāk sastopamu, bet joprojām retu nervu sistēmas traucējumu apakšgrupa, kas pazīstama kā Gijēna-Barē sindroms (GBS). MFS ir autoimūna slimība, kas rada vieglu vai smagu muskuļu vājumu; to izraisa imūnsistēmas reakcija pret atsevišķiem nervu proteīniem, kas ir būtiski kustībām, sajūtām un ķermeņa funkcijām. MFS skar visu vecumu cilvēkus, taču biežāk pieaugušos – sevišķi vīriešus.

Lai saglabātu veselību, enerģiju un nemainīgi augstu dzīves kvalitāti, cilvēkam ik dienas nepieciešams uzņemt noteiktu devu vitamīnu un minerālvielu. Viens no būtiskākajiem vitamīniem ir B12 jeb cianokobalamīns, kas organismā nodrošina virkni dzīvībai svarīgu funkciju, tai skaitā normālu asinsradi un nervu sistēmas darbību. 

Panikas lēkmes brīdī ārkārtīgi pieaug trauksmes sajūta: cilvēks izjūt neizsakāmas šausmas, ir intensīva sirdsdarbība, paātrinās elpošana, var uzmākties reibonis, parādīties arī slikta dūša, nestabilitātes sajūta, tirpt rokas un kājas. Lēkmes epizodes brīdī cilvēkam var šķist, ka viņš tūlīt nomirs vai sajuks prātā un zaudēs kontroli pār savu ķermeni un prātu. Kā kontrolēt panikas lēkmes?

Muskuļu vājumu un kustību ierobežojumu sauc par parēzi – tā rodas nervu bojājumu dēļ, ko var izraisīt dažādi faktori vai apstākļi. Dažreiz tā tiek dēvēta arī par “vieglu paralīzi” vai “daļēju paralīzi”, tomēr atšķirībā no paralīzes cilvēkiem ar parēzi joprojām ir zināma kontrole pār skartajiem muskuļiem.

Miegs ir kritiski svarīgs, lai smadzenes un ķermenis varētu pilnvērtīgi atjaunoties – lai  “pamodinātu” izziņu un mēs spētu skaidri domāt, būt modri un noturēt uzmanību, kā arī regulēt emocijas un kontrolēt pašsajūtu. Vasarā mēdzam “grēkot” ar miega režīma neievērošanu un iet gulēt vai celties daudz vēlāk, tomēr, atsākot skolas un darba gaitas, var būt grūti iejusties jaunajā rudens ritmā. 

Vasara ir gadalaiks, kad cilvēki jūtas enerģiskāki, pavada daudz laika svaigā gaisā, veic daudzveidīgas fiziskās aktivitātes un vairāk ēd sezonālos dārzeņus, augļus un ogas. Tomēr daudzas organismam nepieciešamās uzturvielas, īpaši omega-3 taukskābes, netiek uzņemtas pietiekamā daudzumā.