Masāžas var ne vien mazināt stresu, bet arī novērst slimību rašanos un kalpot kā papildterapija smagā atveseļošanās procesā. Tāpēc ieteicams būtu regulāri lutināt sevi ar šādu dāvanu un veidot to kā veselīgu ieradumu, lai visa gada garumā izjustu enerģiju un pacilātību.

Sklerodermija ir reta hroniska saistaudu slimība, kas izpaužas galvenokārt ādā, bet var skart arī citus orgānus; tā saistīta ar ādas un saistaudu sacietēšanu un savilkšanos. Sklerodermija biežāk skar sievietes nekā vīriešus, un tā visbiežāk rodas vecumā no 30 līdz 50 gadiem. Lai gan sklerodermiju nav iespējams pilnībā izārstēt, dažādas ārstēšanas metodes var atvieglot simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti.

Ja veiksim sabiedrības aptauju uz ielas, darbavietā vai citviet un pavaicāsim, kas ir kvalitatīva dzīve, saņemsim visdažādākās atbildes. Kādam kvalitatīva dzīve asociēsies ar atpūtu Dienvidjūru kūrortā, citam ar plašu māju vai lielu automašīnu, vēl citam ar karjeras augstāko virsotņu sasniegšanu.

Mūsdienās estētiskās procedūras, kuru mērķis ir veikt korekcijas un uzlabojumus indivīda izskatā, ir ierasta lieta. Biežākās procedūras, ko veic šādā nolūkā, ir: permanenta grima veidošana, tetovēšana (veikšana/likvidēšana), dažādas lāzerprocedūras un injekcijas.

Kad muskulis piedzīvo spontānas spazmas, rodas nelāgā sajūta, ko tautā dēvē par krampi. Karstā laikā to gadās piedzīvot biežāk, jo, svīstot zaudējam daudz elektrolītu, bet, neuzņemot pietiekami daudz šķidruma, muskuļi netiek pienācīgi apasiņoti, netiek pie vajadzīgajām barības vielām (minerālvielām) un drīz vien krampis “iekož” ikros, pēdā vai augšstilbā.

Jaunais mācību gads tuvojas straujiem soļiem, līdz ar to – arī laiks parūpēties par skolai nepieciešamajām lietām. Nereti vecākiem vislielākās rūpes sagādā skolēna mugursomas izvēle. Kam pievērst uzmanību, lai tā būtu ne vien bērnam atbilstoša un tīkama, bet arī ergonomiska, stāsta eksperte.

Viens pārgalvīgs solis, viena nepārdomāta rīcība, lecot uz galvas ūdenī, var iesēdināt cilvēku ratiņkrēslā uz mūžu. Pēc tam dzīve fundamentāli mainās ne tikai cietušajam, bet arī viņa tuviniekiem. 

Elpošana notiek tik dabiski, ka ikdienā par to mēdzam pat neaizdomāties. Taču vienlaikus tā var būt vērtīgs instruments plaušu stiprināšanai, vispārējai labsajūtai un slimību profilaksei, kā arī stresa mazināšanai. Par elpošanas kvalitātes nozīmi, elpošanas vingrinājumu dažādību, stresa kontroli un plaušu veselības stiprināšanu konsultē fizioterapeite un klīniskā farmaceite.

Lielākā daļa no mums „labāko” laiku treniņam nosaka pavisam vienkārši: kad ir laiks, tad arī vingroju. Gadās, ka pirms, gadās – pēc darba. Iespējams tad, kad sporta zāle piedāvā izdevīgāku abonementu, vai arī tad, kad nodarbību vada iecienītākais treneris. 

Kustīgs un aktīvs bērns ir veselīgs bērns, taču, kā motivēt doties ārā, nevis sēdēt telpās? Vēl jo vairāk – atraut no telefona, datora vai televizora un nodrošināt aktivitātes, kas bērnam sagādā prieku? Šie jautājumi mēdz nodarbināt daudzus vecākus, tāpēc dažas atbildes sniedz vieglatlēte, trenere, kuras ģimenē sportiski ir gandrīz visi.