Atzīstot, ka ir būtiski zināt un arī ņemt vērā visus faktorus un kaitīgo ietekmi, ko organismam nodara ilgstoša sēdēšana, speciālisti izcēluši piecas problēmu grupas. Kas tad īsti notiek ar mūsu ķermeni pēc ilgstošas sēdēšanas, un kādēļ par to patiešām būtu jāuztraucas, uzzinām kopā ar fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsti.

Lai arī liela daļa no mums mazākā vai lielākā mērā seko līdzi sporta pasaules notikumiem, vairumam cilvēku ir grūti, varbūt pat neiespējami, kļūt par profesionāliem sportistiem – nemaz nerunājot par tāda līmeņa sasniegšanu, kas tos padarītu par pašiem izcilākajiem. Bet kļūšana par labāko sportistu tomēr nav vienīgais iemesls, lai nodarbotos ar sportu. Sportiskās aktivitātes nodrošina vienkāršu veidu, kā iepazīties ar citiem līdzīgi domājošajiem, kā palikt veselam vai vienkārši izbaudīt sacensību garu.

Mobilās aplikācijas, kas paredzēta fitnesa treniņiem mājas apstākļos, lejuplādēšana jau ir pirmais solis uz veselīgāku dzīvesveidu. Pat vairāk – tavs telefons var kļūt par tavu personīgo treneri! Vairs nav nepieciešams obligāti mērot ceļu uz sporta zāli, lai sasniegtu kāroto mērķi – trenētu, veselīgu un pievilcīgu augumu.

Šajā saspīlētajā un neziņas pilnajā situācijā ikvienam jāaizdomājas – vai pēc ierobežojumu atcelšanas būsim kļuvuši par labāku sevis versiju, vai tieši pretēji. Ikdienas ritms ir izmainījies, un arvien vairāk jūtamies ierobežoti, norūpējušies un satraukti par nākotni. Tāpēc tieši patlaban ir īpaši būtiski parūpēties par savu ķermeni un izvairīties no nevēlamām sekām ilgtermiņā. 

Turpināt nodarboties ar fiziskām aktivitātēm Covid-19 epidēmijas laikā daudziem pietrūkst motivācijas. Vienlaikus veselības speciālisti nepaguruši stāsta, ka aktīvas kustības ir vitāli nepieciešamas, jo šobrīd nekas nav svarīgāks par pašu veselību. 

Profesionālajiem sportistiem svarīgi ne vien uzturēt sevi labā fiziskajā formā, bet nostiprināt sevi arī psiholoģiski. Tomēr pienāk brīži, kas izmaina līdz šim ierasto dienas ritmu. Par to, kā mainījās ik dienas fiziskās aktivitātes, esot bērniņa gaidībās, un kā tam pielāgoties, pieredzē dalās latviešu vieglatlēte, soļotāja un garo distanču skrējēja. 

Nūjošana ir viena no visstraujāk augošajām sporta aktivitātēm pasaulē un arī Latvijā – pēc Latvijas Tautas sporta asociācijas aplēsēm Latvijā ar nūjošanu nodarbojas vairāk nekā 30 000 iedzīvotāji, un šis skaits ar katru gadu aug. Tam iemesls ir gluži vienkāršs – nūjošana ir izteikti demokrātisks sporta veids, kas piemērots jebkādas fiziskās sagatavotības un vecuma cilvēkiem.

Pašizolācija un pulcēšanās ierobežojums nav iemesls atstāt novārtā savu sirdi. Tagad tās spēks un organisma izturība ir īpaši svarīga, tādēļ bez kardiotreniņa jeb aerobās slodzes neiztikt. Kā todarīt mājas apstākļos?

Šobrīd sporta klubi ir slēgti, treniņi atcelti un daudziem no mums ievērojami vairāk laika sanāk pavadīt mājās Covid-19 radītās ārkārtējās situācijas dēļ. Tādēļ īpaši aktuāls kļūst jautājums par to, kā nodrošināt pilnvērtīgas fiziskās aktivitātes bez ierastajiem treniņiem un dažādu organizētu sporta iespēju pieejamības. Ko varam darīt paši? Kā pareizi vingrot mājas apstākļos?

"No Jaunā gada sākšu sportot un dzīvot veselīgāk!" – reti kurš no mums vismaz reizi dzīvē nav izvirzījis sev šādu apņemšanos. Taču bieži vien šie plāni tā arī paliek nerealizēti – reizēm trūkst laika, citreiz motivācijas vai rodas dažādi apstākļi, kas traucē šo ieceri vērst par realitāti. Kādēļ tā notiek? Ko ieplānojam nepareizi?