Tularēmija ir reta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, limfmezglu iekaisums un to palielināšanās; tā ir pazīstama arī kā trušu drudzis vai briežutu drudzis. Slimību ierosina baktērija Francisella tularensis, un cilvēki ar to inficēties var dažādos veidos, tostarp no kukaiņu kodumiem un tiešā saskarē ar inficētu dzīvnieku. Tularēmija ir ļoti lipīga un potenciāli letāla slimība, taču, ja tiek diagnosticēta agri, tā parasti ir ārstējama ar specifiskām antibiotikām. 

Skarlatīna jeb šarlaks ir akūta infekcijas slimība, kuras ierosinātājs ir hemolītiskais streptokoks, kas atrodams slimnieka rīkles un deguna izdalījumos. Pēc izslimošanas organismā izveidojas antitoksīns un rodas imunitāte. Vislielākā skarlatīna izplatība novērojama rudenī un ziemā meteoroloģisko faktoru, organisma pretestības samazināšanās, vitamīnu trūkuma, kā arī biežu elpceļu iekaisumu rezultātā. 

Legioneloze jeb leģionāru slimība ir smaga pneimonijas forma, ko izraisa Legionella ģints baktēriju infekcija. Lielākā daļa cilvēku ar šo slimību inficējas, ieelpojot baktērijas saturošu ūdens tvaiku no ūdens vai augsnes. Pret leģionāru slimību īpaši uzņēmīgi ir gados vecāki pieaugušie, smēķētāji un cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu. Legioneloze neizplatās cilvēku kontakta rezultātā.

Simptoms, kas dzīves laikā mūs skar visai bieži, ir klepus. Tas var traucēt naktsmieru, radīt sāpes krūtīs un pa dienu radīt grūtības pat sarunāties, jo atkal jāklepo. Tāpat arī klepus radītās sekas var būt ne vien traucējošas pašam slimniekam, bet arī kaitinošas apkārtējiem. Kā atšķirt klepus dažādos veidus un to simptomus, kuriem jāpievērš uzmanība, skaidro farmaceite.

Balss ikdienā pilda ļoti svarīgu funkciju, jo cilvēks pēc dabas ir sociāla būtne, kam nepieciešams komunicēt ar apkārtējiem. Tāpēc brīžos, kad balss aizsmok vai "pazūd pavisam", jūtams izteikts diskomforts un pat ikdienišķas darbības kļūst grūtāk paveicamas. Visbiežāk aizsmakums ir simptoms kādai no elpceļu saslimšanām, un to pavada arī sauss klepus, taču tas nav vienīgais aizsmakuma cēlonis. 

Ārstnieciskie augi var būt ļoti noderīgs palīgs gan dažādu saslimšanu profilaksē, gan ārstēšanā. Saaukstēšanās un vīrusu sezonā īpaši aktuāli ir augi imunitātes stiprināšanai, kā arī plaušu veselības profilaksei un klepus ārstēšanai. Taču, arī lietojot ārstniecības augus, ir jāatceras par to pareizu lietošanu un piesardzību. 

Paragripa attiecas uz vīrusu grupu, kurā ir pieci vīrusu tipi, un katrs no tiem izraisa atšķirīgus simptomus; paragripa ir tipiska gaisa pilienu infekcija. Vīrusi cirkulē visu gadu, tomēr visbiežāk uzliesmojumi notiek vēlos rudeņos un agros pavasaros. Paragripas simptomi ir līdzīgi saaukstēšanās simptomiem un vieglās formās vīrusi bieži tiek nepareizi diagnosticēti.

"Mūsdienu pētījumos zinātniski pamatota ir daudzu ārstniecības augu izmantošana. Gan uztura bagātināšanai, garšas dažādošanai, skaistumkopšanai, gan veselības stiprināšanai," stāstījumu par veselībai noderīgo Islandes cetrāriju jeb Islandes ķērpi uzsākot,  teic bioloģijas zinātņu doktors.

Aspergiloze ir sēnītes ierosināta infekcija; infekcijas izraisītās slimības parasti ietekmē elpošanas sistēmu, taču to pazīmes un smaguma pakāpe mēdz atšķirties. Pelējuma sēnīte var būt sastopama gan iekštelpās, gan ārpus tām, un, lai arī lielākā daļa no tās paveidiem nav kaitīgi, daži var izraisīt nopietnas slimības, kas jo sevišķi bīstamas ir cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, plaušu slimību vai astmu.

Tagad ziemā bieži sastopamās kakla sāpes ir viena no pirmajām saslimšanas pazīmēm. Ja tām laikus pievērš uzmanību un sāk pareizi ārstēt, atveseļoties izdosies ātrāk, turklāt tas prasīs mazāk finansiālu līdzekļu. Stāsta farmaceite.