Par imūnsistēmas stiprināšanu jādomā visa gada garumā. Nereti cilvēku zināšanas par imunitātes veicināšanu aprobežojas ar C vitamīna uzņemšanu sezonā, kad biežāk gadās slimot ar saaukstēšanos un gripu. Tomēr ar C vitamīnu ne vienmēr var pietikt.

Mazkustīgums un ilgstošs, sēdošs darbs ietekmē ne tikai pašsajūtu un darba produktivitāti, bet dienas beigās vēl vairāk nogurdina ķermeni un prātu. Bieži vien pēc birojā pavadītas darba dienas jūtamies tik noguruši, ka atkal ieslīgstam dīvānā un turpinām telefona ekrānā skrollēt Instagram vai skatīties seriālus.

Tas, vai mūsu locītavas jūtas labi, lielā mērā ietekmē arī mūsu vispārējo kustību prieku. Taču to bieži vien novērtējam vien tad, kad jau parādās kādas sāpes, diskomforts un problēmas. Ko varam darīt ikdienā, lai jau laikus rūpētos par locītavām? Konsultē farmaceits.

Masāžas var ne vien mazināt stresu, bet arī novērst slimību rašanos un kalpot kā papildterapija smagā atveseļošanās procesā. Tāpēc ieteicams būtu regulāri lutināt sevi ar šādu dāvanu un veidot to kā veselīgu ieradumu, lai visa gada garumā izjustu enerģiju un pacilātību.

Sklerodermija ir reta hroniska saistaudu slimība, kas izpaužas galvenokārt ādā, bet var skart arī citus orgānus; tā saistīta ar ādas un saistaudu sacietēšanu un savilkšanos. Sklerodermija biežāk skar sievietes nekā vīriešus, un tā visbiežāk rodas vecumā no 30 līdz 50 gadiem. Lai gan sklerodermiju nav iespējams pilnībā izārstēt, dažādas ārstēšanas metodes var atvieglot simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti.

Ja veiksim sabiedrības aptauju uz ielas, darbavietā vai citviet un pavaicāsim, kas ir kvalitatīva dzīve, saņemsim visdažādākās atbildes. Kādam kvalitatīva dzīve asociēsies ar atpūtu Dienvidjūru kūrortā, citam ar plašu māju vai lielu automašīnu, vēl citam ar karjeras augstāko virsotņu sasniegšanu.

Mūsdienās estētiskās procedūras, kuru mērķis ir veikt korekcijas un uzlabojumus indivīda izskatā, ir ierasta lieta. Biežākās procedūras, ko veic šādā nolūkā, ir: permanenta grima veidošana, tetovēšana (veikšana/likvidēšana), dažādas lāzerprocedūras un injekcijas.

Kad muskulis piedzīvo spontānas spazmas, rodas nelāgā sajūta, ko tautā dēvē par krampi. Karstā laikā to gadās piedzīvot biežāk, jo, svīstot zaudējam daudz elektrolītu, bet, neuzņemot pietiekami daudz šķidruma, muskuļi netiek pienācīgi apasiņoti, netiek pie vajadzīgajām barības vielām (minerālvielām) un drīz vien krampis “iekož” ikros, pēdā vai augšstilbā.

Jaunais mācību gads tuvojas straujiem soļiem, līdz ar to – arī laiks parūpēties par skolai nepieciešamajām lietām. Nereti vecākiem vislielākās rūpes sagādā skolēna mugursomas izvēle. Kam pievērst uzmanību, lai tā būtu ne vien bērnam atbilstoša un tīkama, bet arī ergonomiska, stāsta eksperte.

Viens pārgalvīgs solis, viena nepārdomāta rīcība, lecot uz galvas ūdenī, var iesēdināt cilvēku ratiņkrēslā uz mūžu. Pēc tam dzīve fundamentāli mainās ne tikai cietušajam, bet arī viņa tuviniekiem.